Eiropas Latviešu kultūras svētki - tradīcija jaunā veidolā

Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts un tās virzienā šobrīd pavērsti visi pasaules starmeši. Šādu atbildību un uzticību mūsu valsts bauda pirmo reizi, tāpēc tie ir svētki gan valsts vadītājiem, gan mums – tautai. Mēs pulcēsimies Eiropas citadelē, Briselē, lai atzīmētu šo vēsturisko notikumu atbilstoši mūsu dziesmu un deju svētku tradīcijām, lai dalītos mūsu priekā ar pasauli un parādītu, ka Latvija un latviešu tauta ir stipras kā nekad agrāk.

Eiropā latviešu dziesmas un dejas ir skanējušas jau trimdas gados. Pirmie vispārējie Eiropas Latviešu dziesmu un deju svētki noritēja Hamburgā 1964. gadā. Svētku idejas autors bija diriģents un komponists Alberts Jērums – viņam arī pieder vārdi: „Dziesmā dzimuši, dziesmā lai daudzinām!”. Nākošie svētki notika Hanoverā (1968), Ķelnē (1973), Londonā (1977) un Līdsā (1982). Pēdējais Eiropas latviešu dziesmu svētku sarīkojums noritēja Helsingborgā 1989. gadā. Tobrīd noskaņojums bija tāds, ka: „Tagad jau visi brauks uz dziesmu svētkiem Latvijā. Vai ir nozīme Eiropas apjomā vairs ko rīkot?” Šodien, pēc 26 gadiem, pārliecinoši sakām, jā, tas ir gan kulturāli, gan politiski svarīgi turpināt Eiropas Latviešu dziesmu svētku tradīciju.

Pirmkārt, latvieši ir kultūras tauta – mūs vieno ne tik daudz politiskas idejas, cik dzimtā valoda un kultūras tradīcijas. Tas ļoti spilgti redzams ārpus Latvijas. Ikvienā latviešu kopienā ir skola, koris vai deju kopa. Tiek koptas arī folkloras tradīcijas un spēlēts teātris. Aptuveni tūkstotis Eiropas diasporas latviešu piedalījās 2013. gada Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, bet tie, kuri netika, sirdī un dvēselē juta līdz šiem svētkiem. Eiropas diasporas latviešiem ir svarīgi justies kā Latvijas kultūras tradīciju kopējiem un veidotājiem. ELKS, būdams daļa no vispārējās latviešu dziesmu un deju svētku kustības, to veicinās.

Otrkārt, organizējot šādus Eiropas mēroga sarīkojumus, mācāmies sadarboties savā starpā, mobilizējam jaunus spēkus sabiedriskam darbam un stiprinām patriotiskās saites ar dzimteni Latviju. Krievijas agresija pret Ukrainu neļauj nevienai Krievijas kaimiņvalstij justies drošībā. Šī konflikta perspektīvā rīcībspējīgas latviešu diasporas kopienas pasaulē kļūst ārkārtīgi nozīmīgas. Trimdas svētku pieredze apliecina, ka tur, kur pulcējās mūsu dziedātāji un dejotāji ārpus Latvijas, mēs kļuvām atpazīstami kā tauta ar izteiksmīgām kultūras tradīcijām.

Uz ELKS ir aicināti dziedātāji, dejotāji un citi mākslinieki no visas Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas un citām pasaules daļām. ELKS ietvaros notiks koncerts pie Eiropas Parlamenta, zibakcijas Briseles pilsētā, dziedāšanas un dejošanas mēģinājumi, latviešu teātra izrāde,  kamermūzikas koncerti un dzejas lasījumi, kā arī izstādes. Svētku kulminācijā Briseles centrā uz improvizētas dziesmu svētku estrādes notiks lielkoncerts ar visu mākslinieku vienlaicīgu uzstāšanos.

Latvietis šajos svētkos būs ne tikai tas, kuram Latvijas pilsoņa pase kabātā, bet ikviens, kurš izjūt saikni ar Latvijas kultūru. Mūsu svētki ies pāri nacionālām robežām un caur dziesmām un dejām vienos cilvēkus no dažādām Eiropas un pasaules daļām.

ELKS ir iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā kultūras programmā.

Aicinām ikvienu piedalīties un atbalstīt Eiropas Latviešu kultūras svētkus!

Svētkus organizē Eiropas Latviešu apvienība sadarbībā ar tās biedru organizācijām:

Uz tikšanos Briselē 2015. gada 18.–21. jūnijā!