Autors: ELKS | Datums: 30/11/2014

Kas notiek, ja sastopas vienuviet Štutgarte, Minstere, Cīrihe un Madride?

Novembra pēdējā nedēļas nogalē no 28.11 – 30.11. nomaļā un klusā Murhardas pilsētas daļā Mettelberg (netālu no Štutgartes) sabrauca latviešu tautas deju kolektīvi no Minsteres, Cīrihes, Madrides un pašas Štutgartes, lai trīs dienu intensīvajā deju nometnē apgūtu jaunas dejas, kuras ir iekļautas 2015. gada jūnijā Beļģijas pilsētā Briselē notiekošo Eiropas Latviešu kultūras svētku (ELKS) programmā.

“Starptautiskajā” deju nometnē deju ansambļa “Daiļrades” mākslinieciskās vadītājas Ivetas Pētērsones – Lazdānes vadībā vairāki desmiti dejotāji apguva no 2013. gadā notikušajiem Dziesmu un Deju svētkiem tādas dejas kā “Ai, zaļā birztaliņa”, “Sasala jūrīna” un “Jāņu nakti gunis dega”.

Pirmie soļi un kombinācijas deju zālē, lai ātrāk ieietu nākamo dejas dienu darba ritmos, tika likti jau piektdienas vakarpusē. Dažās stundās dejotāji, atrādot sagatavoto mājasdarbu, strādāja pie šo deju pamatsoļiem. Vēlāk sekoja iepazīšanās starp “spāņiem”, “šveiciešiem” un “vāciešiem”, tādējādi tiem ātri vien sadraudzējoties savā starpā. Radās iedvesma un vienlaicīgi patīkams nemiers, gaidot nākamās dienas dejas mēģinājumu visas dienas garumā. Sitot pusnakts stundu, ieradās dejotāji no Minsteres.

Sestdienas rītā, agri cēlušies un brokastis ēduši, dejas cienītāji ietraucās dejas pasaulē jau deviņos no rīta. Solis un kustība, smaids un nogurums, atkal solis – tā varētu raksturot katru mirkli visas dienas garumā, līdz īsi pēc astoņiem vakarā laimes sūrā deju diena bija izskanējusi. Vakaru turpināja saviesīgā daļa ar sadancošanu un dziesmu dueļiem starp deju kolektīviem un ar aktīvu mūsu koncertmeistara Raita Griguļa līdzdalību.

Svētdienas rīta agrumā jau atkal kājās tika vilktas deju kurpes, lai atkārtotu un nostabilizētu iepriekšējā dienā iemācītās dejas. Pūles vainagojās ar prieka un laimes applausiem.

Lai raiti notiktu jauno deju apguve, īpašs un sirsnīgi mīļš paldies tika teikts deju nometnes organizētājai, Štutgartes latviešu tautas deju kopas “Trejdeksnītis” vadītājai Laurai Putānei – bez viņas entuziasma un pacietības katras mazākās problēmiņas risināšanai grūti būtu iedomājama sekmīga šīs nedēļas nogales norise. Paldies. Atzinīgi vārdi tika vēlēti arī deju nometnes vadītājai Ivetai – tik īsā laikā iemācīt trīs jaunas dejas nav viegli – aizsmakusi balss, nogurums, laika trūkums viņai nebija šķērslis. Paldies. Paldies arī Latvijas Nacionālajam kultūras centram par šo iespēju, diasporu dejotajiem strādāt kopā ar pedagogu no Latvijas.

Kad trīs dienu mēģinājumi bija apritējuši, pēdējie atsildīšanās vingrinājumi izdarīti un pateicības vārdi izteikti, tad visi klātesošie sadevās rokās un stiprināja sevī tautas dejas burvību, radot ikvienā saviļņojošas emocijas. Atvadoties un visiem kopā nodziedot Ulda Stabulnieka dziesmu “Tik un tā”, notecēja laimes un prieka asariņa – īpaši saviļņojoši mīlestību pret tēvzemi atrazdami vārdos: “Nāk rudens apgleznot Latviju, bet nepūlies, necenties tā, man viņa ir visskaistākā tik un tā”.

Lai deja turpina vadīt mūs!
Štutgartes dejotājs Kārlis Jurjāns