ELKS vēsture iesākās pēc 2. Pasaules kara bēgļu nometnēs kā dažādi sadziedāšanās sarīkojumi. Vēlāk tie transformējās par dziesmu dienām dažādās Eiropas pilsētās. 1946. gadā pirmajās dziesmu dienās Fišbachā Vācijā kopkora koncertā piedalījās 650 dziedātāji un 5000 skatītāji, kas bija vērā ņemams sasniegums.
Laikā no 1946. līdz 1948. gadam notika veselas 13 dziesmu dienas Vācijā un Austrijā, bet visspilgtākais un vislielākais sarīkojums tomēr bija “Latviešu dziesmu svētki Eslingenā” – Štutgartes pievārtē, vislielākajā latviešu centrā.
Šie svētki parādīja latviešu vēlmi kā tautai sanākt kopā. Nepietika ar nometnes dzīvi un to latviešu saujiņu, kuri tur bija. Viņi, zaudējuši savu zemi un valsti, meklēja mierinājumu un spēku kopībā, kaut tikai uz dažām dienām, radot pašiem savu Latviju.
Ideja rīkot Eiropas Latviešu dziesmu svētkus Vācijā, apvienojot visus Rietumeiropā dzīvojošos latviešus, faktiski dzima Anglijā. Alberts Jērums, kurš iedvesmoja pirmās Anglijas latviešu dziesmu dienas, bija arī šo svētku ideju autors.
Pirmos Eiropas latviešu dziesmu svētkus ievadīja divi dievkalpojumi, kas kopā pulcēja 2200 dievlūdzējus.
Abiem koru koncertiem (1800 krēslu lielās koncerttelpas izrādījās par mazu vienam koncertam) biļetes bija izpārdotas, un koristi no 25 koriem bija ieradušies ne tikai no Vācijas, Zviedrijas un Anglijas, bet arī no Kanādas.
Pēc četriem gadiem sekoja 2. Eiropas Latviešu dziesmu svētki Hanoverā, Ziemeļvācijā. 1968. gada notikumus aizēnoja norises pasaules politikā un sabiedriskā revolūcija, ko simbolizēja studentu nemieri Francijā tā paša gada maijā un jūnijā. Līdz 1968. gadam bija izaugusi jauna trimdas latviešu paaudze, un tūlīt pirms Dziesmu svētkiem bija plānots Berlīnē rīkot pirmo „Vispasaules Latviešu Jaunatnes Kongresu”. Taču tam nebija lemts īstenoties, atšķirībā no otrajiem Eiropas Latviešu dziesmu svētkiem.
Ķelnē, pilsētā pie Reinas, 1973. gada 19. Jūlijā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītos 3. Eiropas Latviešu dziesmu svētkus. Simtgadi atzīmēja arī Latvijas himnai, jo Baumaņu Kārļa himnu pirmo reizi dziedāja 1. Vispārīgo Dziesmu svētku atklāšanā Rīgas latviešu biedrībā 1873. gada 26. jūnijā. Dalībnieku un apmeklētāju skaits Ķelnē kopā bija ap 5000.
4. Eiropas latviešu dziesmusvētki Londonā 1977. gadā no 26. līdz 31.jūlijam notika vienlaikus ar karalienes Elīzabetes II sudraba jubilejas svinībām un skaitījās kā daļa no jubilejas svinību programmas.
Trīs gadus vēlāk, 1982. gadā, no 27. jūlija līdz 1. augustam, pienāca reize jauniem Eiropas dziesmu svētkiem. Šoreiz svētku vieta bija Līdsa, Ziemeļanglija. Ziemeļanglijā tajā laikā bija ļoti aktīva jauniešu sabiedrība un tieši no viņiem nāca iedvesma sarīkot 5. Eiropas dziesmu svētkus. Dziesmu svētkos piedalījās 414 koristi, 300 dejotāji un 146 jaunatnes rīta dalībnieki. Svētku programmā ietilpināja kamermūzikas koncertu, ko uzskatīja par mākslinieciski izcilāko sniegumu.
Piedāvājums rīkot 6. Eiropas dziesmu svētkus Helsingborgā jau bija gatavs tūlīt pēc Līdsas svētkiem 1982. gadā, bet starplaikā PBLA bija divas reizes rīkojusi dziesmu dienas Minsterē. Tomēr, pēc septiņu gadu pārtraukuma, Eiropas latvieši atkal paši rīkoja svētkus Helsingborgā, Zviedrijā. Šajos svētkos visos sarīkojumos pirmo reizi piedalījās dalībnieki no Latvijas.
Atskats uz dziesmu svētku tradīcijām Eiropā trimdas gados (sagatavoja Aivars Sinka)
Savukārt šeit Valsts Arhīvu krājumos atrodama detalizēta informācija par Latviešu Dziesmu svētkiem Eslingenā 1947.gada 25. maijā.
